piektdiena, 2013. gada 15. novembris

Skaista pastaiga gar Temzas krastu

Šī bija skaista diena. Skaidras debesis, rudenīga temperatūra, saule, brīva diena, pastaigas... Šoreiz gar Temzas dienvidu krastu. Dzīve rit uz priekšu, un tā kā kopš šīs vasaras liels notikums manā dzīvē ir laulātas dzīves sākums, arī dzīves vieta ir pabīdījusies no viena upes krasta uz otru... Lasītāj, vai atceries, kad pēdējo reizi pastaigājāmies gar Temzu tās ziemeļaustrumu krastā? Lūk, šodien līdzīgs rajons. Tikai dienvidos.

Mūsu pastaiga sākās tūristu ielenktajā un pārpildītajā Tauera tiltā (Tower Bridge). Skaisti, iespaidīgi, grandiozi. Zinot, ka ceļotāji joņo no pasaules malām, lai tikai apskatītu šo apskates objektu, bieži vien aizmirstas šīs būves pamatīgums un ievērojamība. (Bet vai esmu vienīgais? Cik rīdzinieku apstājas apbrīnot Doma baznīcu vai Brīvības pieminekli, kad, ikdienas steigas dzīti, dodas uz darbu?)

Tauera tilts (Tower Bridge) tika atklāts 1894.gadā.
Vai zināji, ka šis tilts vēl arvien apdrošināšanas nolūkos ir reģistrēts kā kuģis?
No Tauera tilta redzams otrs Londonas finanšu centrs - City jeb latviski Sitija (?)
Divi debesskrāpji vēl tapšānas stadijā - 'Rācija' pa kresi (Walkie Talkie)
un 'Siera rīve' (Cheese Grater) centrā.

Bet prom no tūristiem. Dodamies austrumu virzienā, kur apkārtne ir klusa un mierīga. Šai Temzas daļā un vispār bijušo doku tuvumā skaidri redzamas vēstures pēdas un fenomenālās ekonomiskās pārmaiņas, kas skārušas Londonu pēdējo 100 gadu laikā. Tāpat kā finanšu centrs Canary Wharf ir bijusī kuģu piestātne, tagad apaugusi ar debesskrāpjiem, tā arī šai piekrastē lielākā daļa ēku ir izbijušas kuģu piestātnes jeb noliktavas, sauktas par Wharf, kuras tagad pārbūvētas par ekskluzīviem dzīvokļiem. Starp desmitiem 'kuģu piestātņu' šodien nobildēju trīs:



Nākošie divi kadri no panorāmas skatiem, kas nepārtraukti pavērās acu priekšā:

Nevarēju nepublicēt arī šo panorāmas skatu
Kāds drosmīgs asprātis uzrakstījis svarīgu jautājumu. (Atbilde gan nav dokumentēta)

Šī pastaiga sākās pie viena tilta un noslēdzās - pie cita. Bascule Bridge jeb Paceļamās Fermas tilts (?) kādreiz tika būvēts paceļams līdzīgi kā Tauera tiltam. Tikai vairs nestrādā...


Vairāk informācijas par rajonu, kurā pabijām, kurš dēvēts par Rotherhithe (mēle mežģās izrunājot...) atradīsiet šeit.

Ekskluzīvas suņu būdas...lieliem un maziem!

piektdiena, 2013. gada 5. aprīlis

Londonas austrumu apskates objekti

Londonā iestājies pēdējo 50 gadu aukstākais pavasaris. Lai gan zemi neklāj bieza sniega kārta, vēl vakar putināja aumaļām. Ass ziemeļu vējš no Zviedrijas pastaigas svaigā gaisā nepadara vieglākas. Gluži otrādi. Negribās no mājas ārā iet.

Lai vai kā, vēlos padalīties ar kādu sienas gleznojumu, kuram neviļus uzgāju kādā Austrumlondonas rajonā. Šis mākslas darbs labi atspoguļo vietājās apkārtnes interesantākos apskates objektus.

Sienai priekšā bija piestājušies automobiļi
Šie objektu gleznojumi atspoguļo apkārtnes apskates vietas kā naglai uz galvas! Apskatīsim tos nedaudz tuvāk...



Šeit redzami četri objekti:
  • Columbia Road - Kolumbijas ielas ziedu tirgus. Atvērts svētdienās un piedāvā plašu ziedu un zaļumu klāstu. (Lasi par maniem piedzīvojumiem ziedu tirgū šeit)
  • Spitalfields - Jauks tirgus zem jumta. Kopš 80to gadu beigām vairs nepārdod augļus un dārzeņus, bet tā vietā ir mājvieta restorāniem un rokdarbu tirgotāju būdiņām.
  • Royal London Hospital - Londonas Karaliskā slimnīca tiek intensīvi pārbūvēta, un tās vēsturiskā ēka zīmējumā pagaidām netiek izmantota, kamēr noris remontdarbi.
  • Brick Lane - Tā saucamā Ķieģeļu ieliņa ir mājvieta neskaitāmām karija ēstuvēm. Šis rajons ir bijis patvērums imigrantu viļņiem no dažādām pasaules malām vairāku gadsimtu gaitā.

  • Museum of Childhood - Bērnības muzejs tika atvērts 1872. gadā. Pastāvīgā ekspozīcija ataino rotaļlietu pārmaiņas vēstures gaitā līdz pat mūsdienām. Jauki paciemoties gan bērniem, gan vecākiem!
  • Blind Beggar - 1894.gadā celts krogs
  • Queen Mary University - Karalienes Mērijas universitatāte ir viena no pazīstamākajām Londonas universitātēm. Uzgāju kādam video, kas jauki parāda universitātes dzīves skaistākos brīžus:




Arī 2012.gada Olimpiskais parks ir apskates vērts. Kas ar to notiks nākotnē? Laiks rādīs. Ja vēlies redzēt, kā Olimpiskā pilsētiņa izskatījās pāris mēnešus pirms lielā pasākuma, uzrakstīju nelielu manu pastaigu aprakstu pirms gada...

Viens sienas gleznojums var pateikt par pilsētas vēsturi un kultūru tik daudz! Jācer, ka vasara tuvojas ātrāk kā tas izskatās. Tad varēs šos apskates objektus redzēt ne tikai uz sienas, bet, kā pienākas. 

svētdiena, 2013. gada 3. februāris

Vai tiešām pavasaris klāt?

Varbūt nedaudz pārspīlēti, bet patiesi šķiet, ka Londonas ziema ir pagājusi. Par ziemu runājot, tā nebūt nebija īsta ziema pēc Latvijas standartiem! Viena no retajām dienām, kad sniegs piezagās nemanīts un pārsteidza vilcienu vadītājus nesagatavotus, bija janvāra sākumā. Šeit neliela bilde, ko uzņēmu, dodoties mājup no darba.


Bet savādāk, pavasaris ir klāt. Un varbūt tādēļ arī manī atjaunota vēlme šeit rakstīt nedaudz biežāk. (Ir jauki redzēt, ka cilvēki šai emuārā viesojas ik pa laikam un regulāri, ka ir interese uzzināt, ko interesantu var apskatīt Londonā!) Parādījušās pirmās puķes un putnu balsis dzird biežāk. Kļūst siltāks. Dienas ir aizvien garākas. Vairāk gaismas.

Mile End parks nebūt nav tas slavenākais Londonas parks.
Lai vai kā, jaukas pastaigas pavasarīgā sestdienā.



Savdabīgi mākslas darbi. Ko tie simbolizē?

Neliels purvs Londonas centrā ar vēja ģeneratoru.
Turpat netālu (kadrā neredzama) mākslas galerija. Savdabīga kombinācija!

Saulriets. Tālumā Canary Wharf finanšu centrs.
Vai atceries, kā šī apkaime izskatījās pirms gada?

sestdiena, 2012. gada 21. jūlijs

Gaisa trošu vagoniņš pār Temzu... un citi piedzīvojumi

Lai cik ļoti mēle neizmežģās to izrunājot, Gaisa trošu vagoniņu ceļš (Emirates Air Line) ir jaunākā piedeva Temzas apmeklējumam. Atklāts mēnesi atpakaļ, gaisa trošu ceļš savieno divus Temzas krastus Londonas austrumos. To uzbūvēja, Olimpiskajām spēlēm tuvojoties, lai palīdzētu uzlabot satiksmes plūsmu un arī pie reizes piedāvātu tūristiem jaunu apskates objektu, no kura redzama jauka Londonas panorāma. Tas atrodas netālu no North Greenwich metro stacijas vai arī Royal Victoria DLR stacijas. (Vairāk informācijas šeit)

Vienas stundas laikā 34 vagoniņi var izvizināt 2500 cilvēkus.

Tiesa gan, kad šo vietu apmeklēju jūnija sākumā, vagoniņi vēl tikai bija testēšanas režīmā un plašākai publikai apmeklējums vēl nebija pieejams.Tāpēc arī foto vairāk kā "skats no malas"!

Vienā vagoniņā pietiek vietas līdz pat desmit cilvēkiem. Brauciena ilgums 10 minūtes.


Apkaime ir Temzas bijušās ostas un doku apkārtne, kas savulaik kalpoja kā kuģu piestātne, kad tie atgriezās no Impērijas malu malām ar dažnedažādām precēm. Tagad apkārtne ir pārbūvēta par dzīvokļu un namu rajonu, tā arī ir dažādu biroju un konferenču centru atrašanās vieta. Lai vai kā, netālu atrodamas dažādas saistošas apskates vietas.

Gājēju tilts, kas izskatās pēc kuģa (vismaz man liekās, ka tas izskatās pēc kuģa...) Royal Victoria Dock Bridge. Lai tiktu augšā, jābrauc ar liftu. Tad var šķērsot dokus, un lejā atkal jānokļūst ar lifta palīdzību.
Spillers dzirnavas tika atklātas 1905.gadā, bet tagad atrodas dīkstāvē.
Skats no tilta. Mazie punktiņi īstenībā ir gaisa trošu vagoniņi.
Pastaigājoties nedaudz tālāk dienvidu virzienā, atrodams vēl kāds saistošs objekts. Pasaulē otrā lielākā pārvietojamā Londonas pretplūdu sistēma (Thames Barrier) noteikti ir interesanta gan inženierijas studentiem, gan tiem, kam vienkārši patīk neredzētas, lielas būves. (Es esmu pieskaitāms otrajai kategorijai.) Pēc 1953.gada traģiskajiem Ziemeļu Jūras plūdiem tika nolemts izbūvēt paisuma aizsargbarjeru Londonai. Būvdarbi aizsākās 1974.gadā. Tikai 1984.gadā šī sarežģītā būve tika atklāta (kā tas viss darbojas? Vikipēdijā atrodama noderīga diagramma)

Te arī barjera redzama.
Pie barjeras atrodas ļoti skaists parks. Tas izceļas ar savu neparasto dizainu. Dārznieks, kas apcērpj šos mūžzaļos augus, noteikti ir sirdī mākslinieks.



 Tāds nu šis piedzīvojums! Noslēgumā, te no YouTube redzams video no vagoniņa atklāšanas ceremonijas (runā Londonas mērs Boriss Džonsons)

trešdiena, 2012. gada 11. jūlijs

Lauki pilsētas centrā?

Cik ātri gan laiks skrien! Nudien ir iekrājušās jau pāris ekspedīcijas pa Londonu, kuras esmu apmeklējis, bet neesmu īsti pieķēries aprakstīt. Sākšu ar senāko, kura notika aptuveni mēnesi atpakaļ. Londonas centrā atrodas īsta lauku ferma! Tā nodēvēta par Spitalfields City Farm, un atrodas pirmajā, centrālajā zonā, netālu no Shoredich High Street virszemes stacijas vai Liverpool Street pazemes stacijas. Šeit biju kādā nedēļas nogalē - lieliska vieta nedaudz atcerēties lauku burvību, redzēt dažāda veida mājdzīvniekus un visvisādus augus.


Protams, visvērtīgākais apmeklējuma iemesls ir redzēt zvērus. Tas varētu būt ļoti aizraujošs piedzīvojums ikvienam pieaugušajam, bet bērniem it īpaši! Aitas, kazas, cūkas, pīles, zosis, vistas, u.t.t.! Šī nudien ir īsta lauku ferma pilsētas vidū! Tiem, kam iznāk lauku dzīvesveidu redzēt biežāk un neliekas tik interesants pasākums, iesaku šo vietu apmeklēt it īpaši, lai novērtētu šo neparasto kontrastu - kā betona mūros dzīvojošie londonieši vēlas kaut nedaudz ieviest lauku vidi sev tuvumā. Starp citu, šī ferma nav vienīgā pilsētas centrā - viscauri pilsētai aug zaļu fermu tīkls un apdoma, kā vislabāk ieviest dabīgo un dzīvo piesārņotā, nedzīvā vidē.

 
 

Londonieši šeit nāk ne tikai, lai redzētu dzīvniekus. Cilvēkus arī interesē, kā dzīvot kaut nedaudz dabīgāk - kā audzēt dārzeņus, kā sagatavot kompostu, kā pārstrādāt atkritumus. Piefiksēju, ka daudzas lietas, kas mums Latvijā šķiet pašsaprotamas, šeit cilvēki mācās no jauna. Grupas piesakās mācību stundām, nāk un klausās, kā pieredzējuši dārznieki dalās savā zaļajā pieredzē.

Mācību grupas dalās dārzniecības pieredzē




Šai fermā it īpaši jūtams pilsētas-lauku kontrasts.
Pa labi, dzelzceļa līnija un Shoredich dzelzceļa stacija. Pa kreisi, zaļi dārzi.
Daudzfunkcionāla telefona būdiņa. Noderīga garām sarunām, kad vistai dējot kļūst garlaicīgi .
Līdz citai reizītei!

sestdiena, 2012. gada 19. maijs

Haidparks

Pirmo reizi par ilgiem laikiem ir silta diena bez lietus. Pavasaris Londonā ierodas pamazām un negribīgi. Rīta laika ziņas noklausījies, zinu - nedrīkst tādu iespēju laist garām un jādodas kādā ekspedīcijā. Par galamērķi izvēlēts lielais, plašais Haidparks (Hyde Park), kurš teorētiski ir atdalīts no blakus esošajiem Kensingtonas dārziem (Kensington Gardens), bet praktiski ir viens un tas pats liels parks. To uz pusēm sadala šaurs, bet garš dīķis (ezeriņš?), kurš iedēvēts par Serpentīni (The Serpentine), jo uz kartes ieņem čūskai līdzīgu formu (Serpent angliski nozīmē čūska). Parka plašumi un apskatāmo objektu daudzveidība ļauj šeit pavadīt visu brīvdienu, maldoties pa plašajiem laukiem vai noslēpumainajiem puķu dobju dārziņiem, dodoties laivu izbraucienos, lasot grāmatu, noīrējot velosipēdu vai dodoties zirgu izjādēs (parkam apkārt ir speciāli zirgu ceļi). Tāpēc noteikti ieteicama vieta siltam laikam! Metro stacijas ir vairākas, bet mans ceļojums sākās no Hyde Park Corner stacijas. Tieši parka rietumu daļu šodien iznāca apmeklēt un arī kādu fotogrāfiju uzņemt.

Orķestru mājiņas ir angļu dārzos un parkos iecienītas būves jau no Viktorijas laikiem, kad orķestru mūzika uzņēma popularitātes apgriezienus.
Var noīrēt gan ar kājām minamas laiviņas (tā saucamie katamarāni), gan ar rokām airējamas īstas laivas
Itāļu dārzi. 1860.gadā simetriski izvietotas četras strūklakas skaistā kompizīcijā.
Piemineklis ceļotājam Džonam Spīkam (John Speke), kurš Nīlas upes avotu meklējumos 1858.gadā uzgāja Viktorijas ezeru - lielāko ezeru Āfrikā.
Šajā dīķī karalis Džordžs Pirmais (George I) savulaik turēja ēdamus bruņurupučus... Ko tik karaliskas garlaicības mākts neizdomāsi!
Priekšplānā: karalienes Viktorijas statuja. Fonā: Kensingtonas pils (Kensington Palace), kurā līdz pat 1997.gadam dzīvoja princese Diāna.
Tā dēvētais "Nogrimušais dārzs" (Sunken Garden) pārsteidz ar krāsu košumu un mierpilno atmosfēru.